D vitamīns ir ļoti svarīgs mūsu ķermenim. Tas regulē daudzus gēnus, bet mēs bieži to vairs nepanesam. D vitamīna deficīts var radīt daudzas problēmas, piemēram osteoporoze, sirds slimības, diabēts un vēzis.
Lai izvairītos no šīm problēmām, jums jāzina D vitamīna norma. Ir arī jāatzīst D vitamīna deficīta pazīmes. Šajā rakstā uzzināsi vairāk par D vitamīna nozīmi, kā to iegūt un kad tā trūkst.
D vitamīna nozīme mūsu organismam
D vitamīns ir ļoti svarīgs mūsu veselībai. Tas regulē kalcija un fosfora metabolismu. Tas ir nepieciešams kaulu un zobu veidošanai.
D vitamīns arī stiprina imūnsistēmu. Tas palīdz cīnīties ar infekcijām.
D vitamīna ietekme uz imūnsistēmu
D vitamīns ir svarīgs imūnsistēmai. Pētījumi liecina, ka tas var novērst 77% vēža gadījumu. Tas samazina autoimūnu un infekcijas slimību risku.
Ietekme uz kaulu un zobu veselību
D vitamīna funkcijas organismā ietver kaulu un zobu veidošanos. Tas regulē kalcija un fosfora metabolismu. Tas stiprina kaulus un zobus.
Ilgstošs D vitamīna deficīts var izraisīt osteoporozi un citas slimības.
D vitamīna loma gēnu darbībā
D vitamīns regulē gēnu darbību. Pētījumi liecina, ka tas samazina sirds un asinsvadu slimību risku. Tas regulē garastāvokli un samazina depresijas risku.
D vitamīna norma un ieteicamās devas
Ikviena nepieciešamība pēc D vitamīna mainās līdz ar vecumu un veselību. Jaundzimušajiem un zīdaiņiem ieteicams lietot 400-600 SV D vitamīna dienā. Bērniem un pusaudžiem – 600-1000 SV. Pieaugušajiem – 1000-4000 SV.
Grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, ārsts iesaka 1500-2000 SV D vitamīna. Ja D vitamīna deficīts, speciālists var dot lielākas devas.
- Jaundzimušajiem un zīdaiņiem – 400-600 SV dienā
- Bērniem un pusaudžiem – 600-1000 TV dienā
- Pieaugušajiem – 1000-4000 TV dienā
- Grūtniecēm un barojošām mātēm – 1500-2000 SV dienā
Vitamīns d likme līmenim asinīs pieaugušajiem jābūt 30-50 ng/ml. Ja tiek konstatēts trūkums, d vitamīna devas var palielināt.
Galvenie D vitamīna avoti organismā
Saules stari ir galvenais avots, kas ražo lielāko daļu D vitamīna ādā. Tomēr daudzi cilvēki nepavada pietiekami daudz laika ārā. Pārtikas produkti ir tikai neliels avots, taču tie nesatur daudz D vitamīna.
Dabiski iegūt D vitamīnu no saules
Saules gaisma ir būtiska, lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna līmeni. Pētījumi liecina, ka tikai 10–15 minūšu ilgas uzturēšanās saulē var palīdzēt radīt līdz pat 10 000 SV D vitamīna. Tomēr ādas pigmentācija, gadalaiki un reģions var ietekmēt D vitamīna sintēzi.
Pārtikas produkti, kas bagāti ar D vitamīnu
- Treknās zivis (lasis, skumbrija, kūpinātas siļķes)
- Zivju eļļa
- Olu dzeltenumi
- Aknas
- Pilna tauku satura piens un piena produkti
Lai gan pārtikā ir maz D vitamīna, šie produkti tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem tā avotiem avoti. Nepietiekama saules gaismas un zemā D vitamīna līmeņa dēļ pārtikā uztura bagātinātāju lietošana bieži kļūst par nepieciešamību.
D vitamīna deficīta pazīmes un simptomi
Daudziem cilvēkiem trūkst D vitamīna, īpaši aukstā klimatā. Maz saules, tāpēc mazs ieguvums. D vitamīna deficīts bieži ir neredzams, taču tas var būt ļoti kaitīgs veselībai.
Pieaugušajiem D vitamīna deficīts var izraisīt nogurumu, garastāvokļa traucējumus un depresiju. Arī kaulu sāpes, muskuļu vājums un krampji. Bērniem var būt rahīts. Ilgstošs deficīts var izraisīt osteoporozi un palielināt risku saslimt ar vēzi, diabētu un autoimūnām slimībām.
- Nogurums un enerģijas trūkums
- Muguras un kaulu sāpes
- Bieži atkārtotas saaukstēšanās vai infekcijas slimības
Vitamīns D spraugas pazīmes un D vitamīna deficīta cēloņi var būt bīstami. Ir svarīgi uzraudzīt simptomus un nodrošināt D vitamīna līmeni.
Riska grupas, kurām visbiežāk trūkst D vitamīna
Gados vecākiem cilvēkiem bieži trūkst D vitamīna, jo viņu āda nespēj ražot pietiekami daudz šī vitamīna. Arī grūtniecēm un bērniem ir lielāka vajadzība. Riska grupā ietilpst arī cilvēki, kuri bieži atrodas telpās.
Vecāka gadagājuma cilvēki
Gados vecākiem cilvēkiem vecuma dēļ trūkst D vitamīna. Viņu āda ir mazāk spējīga ražot šo vitamīnu. Tas var negatīvi ietekmēt kaulus un muskuļus.
Grūtnieces un bērni
Grūtniecēm un bērniem ir lielāka vajadzība pēc D vitamīna. Šis vitamīns ir svarīgs kaulu, zobu un imūnsistēmas attīstībai.
Cilvēki ar ierobežotu klātbūtni ārpus telpām
Cilvēkiem, kuri bieži atrodas telpās, var pietrūkt D vitamīna. Īpaši šī parādība ir izplatīta Ziemeļeiropas valstīs, piemēram, Lietuvā, kur ziemā ir maz saules gaismas.
D vitamīna deficīts bieži rodas gados vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm, bērniem un ierobežots āra laiks. Ir svarīgi nodrošināt pietiekamu D vitamīna līmeni.
Norādījumi par D vitamīna piedevu lietošanu
D vitamīna piedevas ieteicams lietot katru dienu vai reizi nedēļā. Paturiet prātā, ka deva var būt no 800 līdz 4000 SV dienā. D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc to vislabāk lietot kopā ar treknu pārtiku.
Pirms D vitamīna piedevu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu. Veikt asins analīzi, lai noteiktu savu individuālo vajadzību. Atkārtota pārbaude pēc 1-2 mēnešiem bērniem un pēc 2-3 mēnešiem pieaugušajiem palīdzēs noskaidrot, vai deva ir jāpielāgo.
- Vispiemērotākais D vitamīna uzņemšanas režīms ir katru dienu vai reizi nedēļā, atkarībā no individuālajām vajadzībām.
- Cilvēkiem ar aptaukošanos un cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, ieteicams lietot 2 reizes lielāku devu nekā parasti.
- Lietojot D vitamīnu, ir svarīgi apvienot pietiekamu kālija, magnija un kalcija uzņemšanu.
Lietuvas iedzīvotājiem nepieciešams papildus lietot D vitamīna piedevas. Tas ir īpaši nepieciešams rudens-ziemas-pavasara mēnešos, kad saules stari ir mazāki.
D vitamīna pārdozēšanas risks
D vitamīna pārdozēšana ir reta, bet bīstama. Tas var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, vājumu un nieru darbības traucējumus. Augsts D vitamīna līmenis var traucēt kalcija metabolismu un izraisīt sirdsdarbības apstāšanos.
Ir svarīgi nepārspīlēt ar D vitamīna devām. Konsultējieties ar savu ārstu, lai pārliecinātos, ka tas ir droši d vitamīna pārdozēšana un D vitamīna blakusparādības. Speciālisti iesaka nepārsniegt 4000 SV (100 μg) D vitamīna dienā, sākot no 11 gadu vecuma.
- Lielas D vitamīna devas var traucēt kalcija vielmaiņu un radīt veselības problēmas.
- Pārdozēšanas simptomi ir slikta dūša, vemšana, vājums, nieru darbības traucējumi.
- Nepārsniedziet ieteicamo 4000 SV (100 μg) D vitamīna dienā bez konsultēšanās ar ārstu.
D vitamīna pārdozēšana ir bīstama. Ir svarīgi pareizi dozēt šo uzturvielu. Konsultējieties ar savu ārstu, lai pārliecinātos, ka jūsu lietotās devas ir drošas un efektīvas.
D vitamīna un citu uzturvielu mijiedarbība
D vitamīns ir ļoti svarīgs ķermenim. Tas darbojas kopā ar kalciju un fosforu. Šie minerāli ir nepieciešami veseliem kauliem un zobiem.
D vitamīns darbojas arī kopā ar K vitamīnu. K vitamīns palīdz uzglabāt kalciju kaulos, nevis audos. Tāpēc ir svarīgi, lai šie divi vitamīni būtu līdzsvaroti.
Zivju eļļā esošās omega-3 taukskābes palīdz D vitamīnam darboties labāk. Visām šīm uzturvielām jābūt līdzsvarā. Tātad tie tiek izmantoti precīzi, bez nevēlamām sekām.
