Staphylococcus aureus, kas parasti atrodas ādā un degunā, var izraisīt stafilokoku deguna infekciju, ja tiek apdraudēta ādas integritāte. Kad cilvēka deguna āda ir salauzta, Staphylococcus aureus baktērijas var izraisīt infekciju. Ja deguna iekšpusē ir vārīšanās, apsārtums vai pietūkums un garoza, tā var būt stafilokoku infekcija. Šajā emuārā tiks aplūkoti šādu infekciju cēloņi, simptomi un ārstēšana, kā arī iespējamās komplikācijas, lai palīdzētu jums labāk izprast simptomus.
Kas ir stafilokoku infekcija degunā?
S. aureus baktērijas galvenokārt izraisa staph infekcijas degunā. Apmēram 20-80% cilvēku S. aureus nēsā deguna dobumā, un baktērijas parasti paliek nekaitīgas. Tomēr, ja deguna āda ir salauzta, šīs baktērijas var iekļūt brūcē un izraisīt infekciju. Ādas bojājuma apjoms nosaka stafilokoku infekcijas smagumu. Nelieli bojājumi parasti izraisa vieglu vai vidēji smagu infekciju, savukārt lielāki bojājumi var izraisīt smagu vai dzīvībai bīstamu infekciju.
Kā zināt, vai degunā ir stafilokoku infekcija?
Personām ar staph deguna infekciju var rasties šādi simptomi:
- Deguna apsārtums un pietūkums
- Vāra vienā vai abās nāsīs
- Garozas ap nāsīm
- Sejas pietūkums
- Drudzis
- Sāpes
Kā es saņēmu stafilokoku infekciju manā degunā?
Deguna stafilokoku infekciju var veicināt dažādi faktori. Daži no galvenajiem iemesliem ir izskaidroti šādi:
1. Ādas bojājumi
Staphylococcus aureus (S. aureus) ir baktērija, kas bieži sastopama daudzu cilvēku ādā un deguna ejās. Šīs baktērijas parasti nerada nekādu kaitējumu. Tomēr, ja deguna āda ir salauzta, tā var būt vieta, kur šīs baktērijas var iekļūt un izraisīt infekciju. Ādas bojājumi ir galvenais deguna stafilokoku infekciju cēlonis.
2. Deguna paņemšana
Viens no biežākajiem stafilokoku deguna infekciju cēloņiem ir deguna izņemšana. Kad kāds paceļ degunu ar netīriem pirkstiem vai asiem priekšmetiem, nāsīs var iekļūt S. aureus baktērijas. Tas var kairināt un sabojāt ādu, radot piemērotu vidi infekcijai.
3. Pārmērīga deguna pūšana vai berzēšana
Bieža un spēcīga deguna pūšana vai berzēšana var izraisīt arī ādas kairinājumu un ievainojumus. Šī pastāvīgā berze un spiediens uz ādu var nojaukt tās aizsargbarjeru, ļaujot S. aureus iekļūt un izraisīt infekciju.
4. Deguna matiņu plūkšana vai raušana
Deguna apmatojuma noņemšana, noņemot vai saspiežot, var būt vēl viens deguna stafilokoku infekciju cēlonis. Šīs procedūras var radīt nelielus iegriezumus vai skrāpējumus deguna ejās, atvieglojot baktēriju iekļūšanu ādā un izraisīt infekciju.
5. Personīgā higiēna
Slikta personīgās higiēnas prakse var palielināt deguna stafilokoku infekcijas risku. Roku un deguna eju tīrības neuzturēšana var veicināt S. aureus baktēriju pārnešanu no piesārņotām virsmām vai priekšmetiem uz degunu. Pieskaroties degunam ar nemazgātām rokām, baktērijas var uzkrāties un izraisīt infekciju.
6. Vides faktori
Vides faktoriem ir nozīme arī deguna staph infekcijās. Piesārņotu priekšmetu, virsmu vai materiālu iedarbība var ievadīt S. aureus deguna dobumā. Šie piesārņotāji var būt parasti priekšmeti, netīri dvieļi vai netīra vide.
7. Vājināta imūnsistēma
Personas ar novājinātu imūnsistēmu ir vairāk pakļautas staph deguna infekcijām. Paaugstināts risks ir tiem, kuriem ir tādi stāvokļi kā autoimūnas slimības vai tie, kuriem tiek veikta ķīmijterapija, kā arī orgānu transplantācijas saņēmēji. Vājināta imūnsistēma var nespēt efektīvi kontrolēt S. aureus augšanu, tādējādi palielinot infekcijas iespējamību.
8. Esošie ādas stāvokļi
Esošie ādas stāvokļi vai slimības, kas ietekmē deguna zonu, var arī palielināt deguna staph infekciju risku. Ādas slimības, piemēram, ekzēma, psoriāze vai dermatīts, var izjaukt ādas dabisko aizsargbarjeru, atvieglojot baktēriju iekļūšanu un infekciju izraisītājus.
9. Nepietiekama brūču kopšana
Ja cilvēkam ir atvērta brūce vai griezums uz deguna vai ap degunu un tas netiek pareizi tīrīts un uzturēts, tas var būt S. aureus baktēriju iekļūšanas punkts. Nepareiza brūču kopšana var izraisīt infekciju, kas bieži rodas nolaidības dēļ sākotnējās traumas ārstēšanā. Izpratne par šiem pamatcēloņiem var palīdzēt personām veikt preventīvus pasākumus, lai samazinātu deguna staph infekciju risku. Labas higiēnas prakses ievērošana, izvairīšanās no darbībām, kas var sabojāt ādu, un nepieciešamības gadījumā meklēt medicīnisko palīdzību ir galvenās stratēģijas, lai samazinātu šādu infekciju risku.
Kā ārstēt stafilokoku infekciju degunā?
Staph deguna infekcijas ārstēšana ir atkarīga no tās smaguma pakāpes. Dažas infekcijas var izzust pašas, savukārt citām var būt nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Nelielu infekciju gadījumā mājas aizsardzības līdzekļi var būt efektīvi. Tas var ietvert tīras, siltas, mitras mazgāšanas lupatiņas uzklāšanu skartajām vietām, lai mazinātu sāpīgumu un garozas veidošanos. Ir nepieciešams rūpīgi mazgāt audumu, lai novērstu baktēriju izplatīšanos. Gadījumos, kad nāsīs parādās strutaini pūšļi, nepieciešama medicīniska palīdzība. Jūsu ārsts var izrakstīt perorālas antibiotikas vai lokālus pretmikrobu līdzekļus, piemēram, cefaleksīnu un mupirocīnu.
Kādas komplikācijas izraisa stafilokoks degunā?
Staph infekcija var izraisīt nopietnas komplikācijas, ja baktērijas nokļūst asinsritē vai smadzenēs. Šeit ir dažas no galvenajām komplikācijām:
1. Sejas celulīts
Sejas celulīts ir bakteriāla infekcija, kas ietekmē dziļākos ādas slāņus. Bez savlaicīgas ārstēšanas šis stāvoklis var kļūt bīstams dzīvībai. Simptomi var būt sejas jutīgums un sāpes, ādas apsārtums, drudzis, drebuļi, žokļi un apetītes zudums.
2. Kavernozā sinusa tromboze (CST)
Šī ir reta, bet nopietna komplikācija, kurā asins receklis veidojas kavernozs deguna blakusdobumos, dobumos starp smadzenēm un acu dobumiem. Kavernoza sinusa tromboze var attīstīties, ja infekcija no sejas vai galvaskausa izplatās uz šiem deguna blakusdobumiem. CST simptomi var būt drudzis, stipras galvassāpes, pietūkums ap acīm, acu muskuļu vājums, kas var izraisīt plakstiņu noslīdēšanu vai redzes dubultošanos, un stipras sāpes acīs.
3. Endokardīts
Endokardīts attiecas uz infekciju, kas izplatās uz sirds kambaru un vārstu iekšējo apvalku. Endokardīta simptomi ir drudzis, drebuļi, nogurums, muskuļu un locītavu sāpes, apgrūtināta elpošana, slikta dūša, vemšana un dažreiz asinis urīnā.
4. Pneimonija
Pneimonija ir iekaisuma stāvoklis, kas ietekmē vienu vai abas plaušas, ko parasti izraisa infekcija. Pneimonijas gadījumā gaisa maisiņi (alveolas) plaušās piepildās ar šķidrumu vai strutas, apgrūtinot elpošanu. Bieži sastopami pneimonijas simptomi ir ātra vai sekla elpošana, elpas trūkums, sāpes krūtīs, ar kurām ir grūti elpot vai klepus, ātra sirdsdarbība, drudzis, drebuļi, vispārējs savārgums un apetītes zudums.
5. Sepsis
Sepsis ir potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis, kad organisma imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz infekciju, izraisot toksisku ķīmisko vielu uzkrāšanos asinīs. Sepses simptomi ir ātra elpošana, paātrināta sirdsdarbība, drudzis, drebuļi, apjukums vai dezorientācija un citas sistēmisku traucējumu pazīmes.
6. Toksiskā šoka sindroms (TSS)
Tas ir rets un nopietns stāvoklis, ko izraisa staph baktērijas, kas izdala kaitīgus toksīnus asinsritē un ietekmē no 0,80 līdz 3,4 no 100 000 Amerikas Savienotajās Valstīs. TSS simptomi var parādīties pēkšņi un strauji progresēt, tostarp drudzis, gripai līdzīgi simptomi (galvassāpes, ķermeņa sāpes, iekaisis kakls), slikta dūša, vemšana, caureja, plaši izplatīti ādas izsitumi, kas izskatās pēc saules apdeguma, sarkanas lūpas, mēle un acis. – balts, apgrūtināta elpošana, ģībonis un apjukums.
7. Citas iespējamās komplikācijas
Lai gan iepriekš minētās komplikācijas ir visievērojamākās, ir svarīgi atzīt, ka deguna stafilokoku infekcija var izraisīt arī citas lokālas vai sistēmiskas problēmas, īpaši, ja to neārstē vai infekcija izplatās uz citām ķermeņa daļām. Tāpēc modrība un tūlītēja medicīniskā palīdzība ir būtiska, lai novērstu turpmākas komplikācijas. Tāpēc ir svarīgi saprast šīs komplikācijas un agrīnas diagnostikas un atbilstošas ārstēšanas nozīmi, lai novērstu komplikācijas, kas saistītas ar deguna staph infekcijām. Lai gan baktērijas parasti atrodas uz ādas un nenodara nekādu kaitējumu, tās, nonākot organismā, var izraisīt dzīvībai bīstamas infekcijas. Tāpēc, lai samazinātu komplikāciju iespējamību, ir jāpārbauda, vai jums ir brūce vai traumas jebkurā vietā uz ķermeņa vai deguna, un jāsāk ārstēšana ar antibiotikām. Simptomu atpazīšana, atbilstošas ārstēšanas meklēšana un labas higiēnas prakses ievērošana ir ļoti svarīga šo infekciju pārvaldībai un komplikāciju novēršanai.
Bieži uzdotie jautājumi par stafilokoku infekciju degunā
Cik nopietna ir stafilokoku infekcija degunā?
Staph infekcija degunā ir diezgan nopietna, jo tā ir lipīga un var izplatīties uz citām ķermeņa daļām. Biežas infekcijas, ko tas izraisa degunā, ir deguna folikulīts un deguna furunkuloze.
Vai stafilokoku infekcija degunā var izplatīties uz smadzenēm?
Stafilokoku infekcija degunā reti var izplatīties uz smadzenēm, un to sauc par stafilokoku meningītu. Tas var izraisīt pacienta nāvi pat pēc antibiotiku lietošanas, jo tas bojā visjutīgāko ķermeņa daļu, un izdzīvojušajiem ir ļoti maz iespēju normālu smadzeņu darbību, jo tas var izraisīt neatgriezenisku smadzeņu bojājumu.
Vai stafilokoks degunā ir lipīgs?
Stafilokoku infekcija degunā var izplatīties, saskaroties ar ādu, klepojot vai šķaudot, vai izmantojot kopīgus personīgās higiēnas priekšmetus, piemēram, zobu birstes, mazgāšanas lupatiņas vai skuvekļus. Pastāv noteikts infekcijas ilgums, kura laikā infekcija paliek lipīga un infekcijas izplatīšanās iespēja ir lielāka. Infekcijas lipīgajā periodā labāk ir samazināt kontaktpunktus.
