Vai jums ir dzimumtieksmes trūkums, kas jūs traucē? Tas var būt HSDD simptoms. HSDD apzīmē hipoaktīvu seksuālās vēlmes traucējumu, kas ir seksuāla disfunkcija, ko raksturo pastāvīgs vai atkārtots seksuālās vēlmes vai seksuālās aktivitātes trūkums. Seksuālās vēlmes trūkums tiek uzskatīts par HSDD tikai tad, ja tas indivīdam rada diskomfortu un nav viegli maināmu faktoru, kas varētu atrisināt problēmu. Šī seksuālā disfunkcija var būt ļoti satraucoša personai, kas to piedzīvo, un radīt spriedzi viņu seksuālajās attiecībās. Tas var arī negatīvi ietekmēt viņu vispārējo labsajūtu. Lai gan HSDD var rasties gan vīriešiem, gan sievietēm, par to biežāk ziņo sievietes. HSDD var būt dažādi biopsihosociāli faktori, tostarp fiziski, psiholoģiski un relāciju faktori. Daži iespējamie faktori ir hormonālā nelīdzsvarotība, noteiktas zāles, veselības traucējumi (piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi), psiholoģiskas problēmas (piemēram, depresija, trauksme vai pagātnes traumas) un dzīvesveida faktori. HSDD diagnoze tiek apsvērta, ja cilvēkiem ir zema dzimumtieksme, kas izraisa diskomfortu, kas nav saistīts ar kādiem konkrētiem, maināmiem faktoriem, piemēram, attiecību faktoriem vai menopauzes uroģenitālās sistēmas sindromu, un šie citi faktori ir jāārstē. Ja jūtat dzimumtieksmes trūkumu, kas jūs traucē, varat veikt tālāk norādītās darbības.
Konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu: Ja jums ir aizdomas, ka jums ir HSDD, ir svarīgi runāt ar savu veselības aprūpes speciālistu. Šis speciālists var veikt rūpīgu novērtējumu, iespējams, ietverot arī asins analīzes, lai noteiktu iespējamos pamatcēloņus un ieteiktu atbilstošas ārstēšanas iespējas.
Psihoterapija: Konsultācijas vai terapija var būt noderīga, lai novērstu psiholoģiskos faktorus, kas var veicināt HSDD. Kognitīvi-uzvedības terapija (CBT) vai seksa terapija var palīdzēt indivīdiem identificēt un pārvarēt pamatā esošos emocionālos vai psiholoģiskos šķēršļus.
Zāles: Veselības aprūpes speciālists var izrakstīt zāles HSDD ārstēšanai. Sievietes pēcmenopauzes periodā var samazināt testosterona līmeni. Dažos gadījumos var izrakstīt tādas zāles kā flibanserīns vai bremelanotīds, lai samazinātu dzimumtieksmi, taču to lietošana rūpīgi jāapspriež ar veselības aprūpes speciālistu.
Dzīvesveida izmaiņas: Veselīga dzīvesveida izvēle var pozitīvi ietekmēt dzimumtieksmi. Regulāras fiziskās aktivitātes, stresa pārvaldība, sabalansēts uzturs un pietiekams miegs var veicināt vispārējo labsajūtu, tostarp seksuālo veselību.
Komunikācija ar savu partneri: Ja HSDD ietekmē jūsu attiecības, būtiska ir atklāta un godīga saziņa ar partneri. Pāru terapija vai attiecību konsultācijas var palīdzēt risināt jebkādas attiecību problēmas, kas var veicināt vai pasliktināt traucējumus.
Ir svarīgi atcerēties, ka HSDD ārstēšanai nav universālas pieejas. Atbilstošā ārstēšanas stratēģija būs atkarīga no indivīda īpašajiem apstākļiem, pamatcēloņiem un personīgajām vēlmēm. Vienojieties ar savu veselības aprūpes speciālistu vai seksuālās medicīnas speciālistu, lai apspriestu labāko rīcību, ja jūs cīnās ar HSDD simptomiem. Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, izlasiet šādas publikācijas no ISSM žurnāliem: Seksuālās medicīnas žurnāls, Seksuālās medicīnas apskati un Atvērta piekļuve seksuālajai medicīnai: Starptautiskā sieviešu seksuālās veselības izpētes biedrība, Sistēmiskais testosterons sieviešu hipoaktīvu ārstēšanā. Seksuāla vēlme, klīniskās prakses vadlīnijas hipoaktīvai seksuālai vēlmei, vēlmes traucējumu (HSDD) ārstēšanai un sieviešu seksuālās veselības centieniem krāšņās retorikās
