Dorsopātija ir mugurkaula patoloģiju grupa, kas izpaužas kā muguras sāpes un bieži izraisa kustību ierobežojumus. Bez pienācīgas ārstēšanas šie stāvokļi var kļūt hroniski vai izraisīt nopietnas problēmas.
Kas ir dorsopātija
Dorsopātija (no latīņu valodas dorsum – “mugura” un grieķu patoss – “slimība”) ir liela slimību grupa, kas saistīta ar mugurkaula bojājumiem. Dorsopātija izpaužas kā dorsalģija – muguras sāpes, kas var izplatīties uz dažādām ķermeņa daļām, rokām un kājām. Dažos gadījumos sāpes pavada kustību stīvums. Dorsopātijas var rasties jebkurā vecumā un būtiski pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, ietekmējot darba spējas, vispārējo pašsajūtu, fizisko aktivitāti un garīgo stāvokli. Lai saprastu, kāpēc var rasties dorsopātija un kādas sekas tā izraisa, pārbaudīsim, kas ir mugurkauls un kādas funkcijas tas veic.
Mugurkauls un muguras smadzenes
Mugurkauls jeb mugurkauls ir cilvēka skeleta galvenā daļa. Sastāv no atsevišķiem kauliem – skriemeļiem. Mugurkaula kustīgumu nodrošina īpaši skrimšļu slāņi starp skriemeļiem – starpskriemeļu diski. Tie absorbē aksiālo (vertikālo) slodzi skrienot, ejot, lecot, kā arī padara mugurkaulu elastīgu.
Mugurkaula dabiskie izliekumi palīdz cilvēkam saglabāt līdzsvaru un papildus absorbēt vertikālo slodzi.
Atkarībā no skriemeļu atrašanās vietas un izmēra viss mugurkauls ir sadalīts piecās daļās. Dzemdes kakls ir mugurkaula augstākā daļa, kas sastāv no 7 skriemeļiem. Viņiem ir salīdzinoši neliela slodze, tāpēc dzemdes kakla rajonā esošie skriemeļi ir mazi. Krūškurvja reģionā ietilpst 12 lielāki skriemeļi. Ribas ir piestiprinātas pie 10 krūšu skriemeļiem. Ribas, kuras krūškurvja vidū savieno kauls – krūšu kauls – veido ribu būru. Tas kalpo kā aizsardzība krūšu dobuma orgāniem – plaušām un sirdij. Mugurkaula jostas daļa sastāv no 5 lielākajiem skriemeļiem, kas atbalsta lielāko daļu ķermeņa augšdaļas masas. Zem jostasvietas ir krustu un astes kaula zonas. Krustu kaulā ir 5 atsevišķi skriemeļi, kas saplūst pusaudža gados. Astes kauls ir fiksēta mugurkaula daļa, kas sastāv no 3-5 skriemeļiem. Tiek uzskatīts, ka tas ir astes embrijs, ko cilvēki zaudēja evolūcijas procesa laikā.
Mugurkauls ir ne tikai skeleta rāmis, bet arī konteiners un galvenā muguras smadzeņu aizsardzība. Muguras smadzenes kopā ar smadzenēm ir viens no galvenajiem centrālās nervu sistēmas orgāniem. Sastāv no nervu audiem. Atrodas mugurkaula kanālā – kakla, krūšu kurvja un jostas skriemeļu iekšpusē. Zem jostas daļas muguras smadzenes sadalās daudzos nervos, ko sauc par cauda equina. No muguras smadzenēm stiepjas īsi muguras nervu zari – tos sauc par saknēm. No saknēm mugurkaula nervi kā vadi izplatās pa visu ķermeni, veidojot plašu nervu galu tīklu.
Vadīšanas funkcija nodrošina impulsu pārraidi no smadzenēm uz dažādām ķermeņa daļām un no tām atpakaļ uz smadzenēm. Impulsi ļauj cilvēkam kustēties, kā arī atpazīst sāpes ekstremitātēs un iekšējos orgānos. Tas ietver arī maņas, kas ir iekļautas jēdzienā “pieskāriens”: taustes uztvere, apkārtējās vides temperatūra un citi. Refleksa funkcija kontrolē dažādas ķermeņa reakcijas uz ārējiem stimuliem. Piemēram, klepus, ja kaut kas nokļuvis kaklā, vai raustīšanās, ekstremitātes atvilkšana, ja rodas negaidītas asas sāpes. Funkciju sadalījums ir skaidri piešķirts muguras smadzeņu nodaļām. Dzemdes kakla daļa kontrolē rokas, krūšu kurvja daļa kontrolē krūtis un vēdera dobumu, bet jostas daļa kontrolē iegurņa dobumu un kājas.
