Covid-19 ir pasaules problēma, kas ietekmē miljonus cilvēku. Simptomi atkarības no veselības un vecuma. Pirmā Covid-19 gadījuma laiks Latvijā bija 2020. gada marti.
Visbiežāk sastopamās Covid-19 simptomi ir drudzi, nogurums, klepus un elpošanas grūtības. Svarīgi saprast, ka simptomi var būt dažādi, atkarībā no kāda veidā cilvēks reaģē.
Latvijā 86% bērnu jau ir pārslimojuši Covid-19. Bērniem biežāk novērojamas izpausmes kā slikta dūša un gremošanas traucējumi.
Īpaši svarīgi ir laikus atpazīt simptomas un vērsties pēc palīdzības. Vakcinācija un aizsardzības pasākumi paliek svarīgi, lai samazinātu inficēšanās risku.
Covid-19 slimības raksturojums un sākotnējā izplatība
Covid-19 ir akūta respiratoro saslimšana, kas pirmoreiz tika atklāta 2019. gada decembrī Ķīnā, Uhaņā. Pirmie simptomi tika novēroti dzīvnieku tirgā. Tie pārnesa vīrusu pirmajiem cilvēkiem.
Jaunā slimības izplatību sākotnēji saskārās ar grūtībām. Nebija skaidrs, ka runa ir par jaunu, nepazīstamu vīrusu. Vīrus ātri izplatās starp cilvēkiem.
- Pirmie vīrusa simptomi tika konstatēti 2019. gada 8. decembrī
- Sākotnēji slimība tika saistīta ar dzīvnieku tirgu Uhaņā
- Ātri izplatījās no Ķīnas uz citām pasaules valstīm
Covid-19 ir īpaši lipīgs vīruss. Tas izraisīja pandēmiju visā pasaulē. Slimības simptomi radīja lielu izmaiņu ikdienā.
2022. gadā Omikrona variants izmainīja epidemioloģiju. Vakcinācija un pārslimošana samazināja slimības smagumu.
Klasiskās Covid-19 pazīmes pieaugušajiem
Covid-19 simptomi atšķiras no citām slimībām. Tie ir raksturīgi koronavīrusa infekcijai. Šajā daļā apskatīsim, kādi simptomi ir būtiski pieaugušajiem.
Augsta temperatūra un drudzis
Pirmie Covid-19 simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Drudzis ir sastopams 88% inficēto cilvēku vidū. Temperatūra parasti svārstās no 37.5°C līdz 38.5°C un var ilgt vairākas dienas.
Elpceļu problēmas un klepus
Koronavīrusa infekcijas simptomi bieži ietver:
- Sausu klepu (68% gadījumu)
- Elpas trūkumu (19% gadījumu)
- Kakla sāpes (14% gadījumu)
Garšas un smaržas zudums
Garšas un smaržas zudums ir raksturīgs Covid-19. Novērots 15-30% inficēto cilvēku vidū. Šis simptoms var būt pirmā brīdinājuma signāls.
Covid simptomi un to attīstības dinamika
Covid-19 simptomi var atšķirties no viņam viņam. Statistika liecina, ka tikai 0,4% no inficēto cilvēkiem saņem pozitīvos testus. Tomēr daudziem cilvēkiem simptomi nav redzami.
Covid pazīmes var mainīties laika gaitā. Septiņi galvenie simptomi palīdz izvēlēties, vai kāds ir iespējamais saslimšanas veids:
- Garšas zudums
- Smaržas zudums
- Drudzis
- Ilgstošs klepus
- Drebuļi
- Apetītes zudums
- Muskuļu sāpes
Simptomi atkarībā no vīrusa tipa. Piemēram, alfa tipa vīrusa gadījumā simptomi ir vairāk iekaisis un klepus.
Katrais cilvēks reaģē citādi. Dažiem simptomi ir mazī, bet citiem lielāki. Tāpēc ir svarīgi sekot savam veselībai un konsultēties ar ārstu, ja nepieciešams.
Bērnu un pusaudžu specifiskās Covid-19 izpausmes
Covid-19 simptomi bērniem un pusaudžiem ir dažādi no pieaugušajiem. Vairāk nekā 40% bērnu izdodas ar vieglākiem vai vidēji smagākiem simptomiem.
Vieglas slimības norises īpatnības
Bērni Covid-19 bieži izdodas vieglāk nekā pieaugušie. Pētījumi parāda:
- Aptuveni 80% bērnu pārslimo bez īpašas ārstēšanas
- Komplikāciju risks ir zemāks salīdzinājumā ar pieaugušajiem
- Hospitalizācijas līmenis svārstās no 1% līdz 5%
Gremošanas trakta traucējumi bērniem
Specifiskie Covid-19 simptomi bērniem ir gremošanas trakta problēmas. Aptuveni 25% bērnu ziņo par:
- Sliktu dūšu
- Vemšanu
- Caureju
Noguruma un muskuļu sāpju pazīmes
Covid-19 simptomi bērnos var ietvert arī:
- Pastiprinātu nogurumu
- Muskuļu sāpes
- Miega traucējumus (10% gadījumu)
Katram bērnam slimības norise var būt individuāla un atšķirīga.
Riska grupas un komplikāciju iespējamība
Covid-19 var ietekmēt dažādas grupas, bet kāda ir lielākais risks. Vecāki virs 65 un cilvēki ar slimībām ir visvairāk riska. Vecums un veselība ir svarīgi, kad runā par simptomiem.
Galvenās riska grupas ietver:
- Personas vecumā virs 65 gadiem
- Cilvēki ar hroniskām slimībām
- Pacienti ar sirds-asinsvadu sistēmas traucējumiem
- Cilvēki ar diabētu
- Personas ar novājinātu imūnsistēmu
Šajās grupās simptomi var būt smagāki. Var izraisīt pneimoniju un citus traucējumus. Visbiežākās komplikācijas ietver pneimoniju un elpošanas problēmas.
Personām ar blakusslimībām ir jābūt uzmanīgiem. Medicīni ieteica būt rūpīgiem ar profilakses pasākumiem. Un ne mazāk ar vakcināciju.
Covid-19 atšķirības no sezonālās gripas
Respiratoro saslimšanu pazīmes Covid-19 un sezonālās gripas starpā ir daudz atšķirības. Aplūkosim šo slimību īpatnības galvenās atšķirības.
Simptomu salīdzinājums
Gripas simptomi parasti parādās ātrāk nekā Covid-19. Galvenās atšķirības ir:
- Inkubācijas periods: Covid-19 – līdz 14 dienām, gripa – 1-4 dienas
- Lipīgums: Covid-19 izplatās daudz ātrāk un plašāk
- Komplikāciju risks: Covid-19 izraisa smagākas komplikācijas
Slimības attīstības ātrums
Covid-19 attīstība ir daudz nenoteiktāka. Daži cilvēki var būt pilnīgi bez simptomiem, bet citi piedzīvo smagus problēmas. Gripas gadījumā slimības norise ir paredzamāka.
Būtiski atcerēties, ka abi vīrusi var izraisīt nopietnas veselības komplikācijas. Tāpēc vakcinācija un profilakses pasākumi ir ļoti svarīgi.
Kad vērsties pēc medicīniskās palīdzības
Covid slimības pazīmes var būtiski atšķirties. Svarīgi zināt, kad nepieciešama profesionāla medicīniska palīdzība. Vīrusa simptomi dažkārt var kļūt bīstami, tāpēc jābūt uzmanīgiem.
Nekavējoties jāsazinās ar mediķiem, ja novērojat šādas pazīmes:
- Ķermeņa temperatūra virs 41°C
- Oksimetra rādījums zem 94%
- Pulsa ātrums virs 90 reizēm minūtē
- Apgrūtināta elpošana
- Ilgstošas sāpes krūšu rajonā
Vieglu Covid-19 slimības gadījumā ieteicams sazināties ar ģimenes ārstu pa konsultatīvo tālruni. Ārkārtas situācijās jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Īpaši uzmanīgi jābūt personām ar hroniskām slimībām. Šiem pacientiem mājas aptieciņā jāuzglabā ikdienā lietojamie medikamenti ar nelielu rezervi.
Atcerieties – savlaicīga rīcība var būtiski ietekmēt slimības gaitu un ātrāku atveseļošanos!
Pašizolācijas un karantīnas nosacījumi
Covid-19 izplatību var stingri ierobežot, ievērot pašizolācijas un karantīnas noteikumus. Koronavīrusa simptomi var parādīties dažādu laiku pēc inficēšanās. Tāpēc, pareiza rīcība ir kluciska sabiedrības veselības aizsardzībā.
Izolācijas ilgums
Covid-19 inkubācijas periods parasti ir no 2 līdz 10 dienām. Izolācijas mērķis ir:
- 7 dienu mājas karantīna pēc pēdējā kontakta ar inficētu personu
- Pilnībā vakcinētām personām nav nepieciešama mājas karantīna 150 dienas pēc vakcinācijas
- Pārslimošanas sertifikāts ir derīgs 180 dienas no pirmā pozitīvā testa
Kontaktpersonu rīcība
Covid-19 simptomi var būt dažādi. Tāpēc, kontaktpersonām ir svarīgi ievērot drošības pasākumus:
- Veikt regulāru ķermeņa temperatūras mērīšanu
- Izmantot sejas maskas
- Ierobežot kontaktus ar citām personām
- Informēt mediķus par iespējamo saslimšanu
Atbildīga rīcība un stingra pašizolācijas ievērošana palīdz mazināt vīrusa izplatību. Tādējādi, aizsargā apkārtējos.
Profilakses un aizsardzības pasākumi
Covid-19 vīruss izplatās gan tiešā, gan netiešā veidā. Lai aizsargātos, ir svarīgi ievērot dažādus pasākumus. Tie var palīdzēt izvairīties no simptomiem.
Galvenie aizsardzības principi ietver:
- Regulāru ruku mazgāšanu ar ziepēm vismaz 20 sekundes
- Sejas masku lietošanu publiskās vietās
- Sociālās distancēšanās ievērošanu
- Telpu regulāru vēdināšanu
Vakcinācija ir svarīga, lai izvairītos no smagām simptomām. Vecākiem par 65 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un grūtniecēm ir vairāk riska. Tieši tiem vakcinācija ir īpaši ieteicama.
Darba vietās un sabiedriskās telpās lietojiet medicīniskās maskas. Ja distanci nevar ievērot, tad respiratori ir laba izaicinājuma. Regulāri dezinficējiet saskares virsmas, jo Covid-19 vīruss var saglabāties uz virsmām daudzus dienus.
Ja parādās Covid pazīmes, pašizolāciju sākt bez vēlmes. Konsultāciju ar mediķiem jāveic. Pašizolācijas periods parasti ir 7 dienas, bet var mainīties, atkarībā no simptomu smaguma.
Testi un diagnostikas iespējas Latvijā
Covid-19 testēšana Latvijā sākās 2020. gada janvāra beigās. Tad tika izveidota plaša diagnostikas sistēma koronavīrusa simptomiem. Valsts finansētie SARS-CoV-2 testi tiek veikti mērķtiecīgi.
Testi tiek veikti galvenokārt pacientiem ar akūtiem covid simptomiem. Rezultāti ir kritiski svarīgi ārstēšanas taktikas noteikšanai.
Diagnostikas pieeja ir fokusēta uz klīniskām indikācijām. RNA tests tiek veikti cilvēkiem ar paaugstinātu risku. Šie ir cilvēki ar hroniskām saslimšanām, grūtnieces vai personas ar smagiem elpceļu traucējumiem.
Profesionālie antigēnu testi tiek izmantoti simptomu gadījumos. Tādā gadījumā tas būtiski ietekmē ārstēšanas procesu.
Latvijas Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija turpina veikt pilnu SARS-CoV-2 genoma sekvencēšanu. Pozitīvie paraugi tiek regulāri analizēti, saglabājot tos trīs mēnešus.
Testēšanas apjomi ir būtiski palielinājušies. No 2020. gada marta līdz 2023. gada oktobrim testēšanas kapacitāte ir palielinājusies par vairāk nekā 300%. Aptuveni 5000 testi dienā tiek veikti kritiskajos periodos.
