Zems sirdsdarbības ātrums jeb bradikardija nozīmē, ka sirds pukst lēnāk nekā 60 reizes minūtē. Tas var būt normāli sportistiem vai fiziski aktīviem cilvēkiem. Tomēr pretējā gadījumā tas var liecināt par veselības problēmām.
Šajā rakstā mēs apspriedīsim, kāpēc zems sirdsdarbības ātrums var būt problēma. Mēs arī apspriedīsim simptomus, kā diagnosticēt un kā ārstēt šo stāvokli.
Sirdsdarbības ātrums 52-58 sitieni minūtē ir reti sastopams. Tas var būt slimības pazīme, īpaši vecumā. Piemēram, 87 gadus vecam cilvēkam nepieciešama kardiologa konsultācija.
Nepieciešama plaša izpēte. Holtera monitorings ir viens no tiem. Tas ļauj jums kontrolēt sirdsdarbības ātrumu visu diennakti.
Normāls sirdsdarbības ātrums un tā nozīme veselībai
Normāls sirdsdarbības ātrums pieaugušajiem ir aptuveni 60-80 sitieni minūtē. Šis skaitlis var atšķirties atkarībā no vecuma, fiziskās sagatavotības un citiem faktoriem. Ir svarīgi zināt savu sirdsdarbības ātrumu.
Sirdsdarbības ātrums, kas pārsniedz 70 sitienus minūtē, palielina sirds slimību risku par vairāk nekā 40%.
Optimāla sirdsdarbība atbilstoši vecumam
Jaunākiem cilvēkiem ir augstāks sirdsdarbības ātrums, kas līdz ar vecumu palēninās. Zīdaiņu pulss var būt 100-150 sitieni minūtē. Pusaudži – 60-100 sitieni minūtē.
Profesionālu sportistu sirdsdarbība miera stāvoklī var būt tikai 29-32 sitieni minūtē.
Sirdsdarbības ātruma svārstības
- Sirdsdarbības ātrums var svārstīties atkarībā no fiziskās aktivitātes, stresa, veselības stāvokļa un citiem faktoriem.
- Paaugstināta sirdsdarbība var būt simptoms, kuru vērts uzraudzīt kopā ar citiem veselības rādītājiem.
- Regulāra sirdsdarbības ātruma kontrole un individuālas treniņu programmas var palīdzēt kontrolēt sirdsdarbību un uzlabot veselību.
Ir svarīgi zināt savu sirdsdarbības ātrumu. Tas palīdz labāk izvēlēties sporta treniņu un laikus atklāt sirds veselības problēmas.
Kas ir bradikardija un kad par to jāuztraucas?
Bradikardija ir stāvoklis, kad sirdsdarbības ātrums samazinās. Lielākoties tā ir normāla parādība sportistiem. Bet, ja jūsu sirds pukst un jūtat reiboni, vājumu, tas var būt signāls. Tad ir nepieciešams ātri atrast ārstu.
Bradikardijai var būt dažādi simptomi. Piemēram, tas var liecināt par sirds vai asinsvadu problēmām. Tā var būt arī krustvārdu zīme endokrīnās sistēmas traucējumiem, smadzeņu bojājumiem vai saindēšanās ar kaitīgām vielām. Ir svarīgi noskaidrot, kāpēc sirdsdarbība saraujas, un savlaicīgi to ārstēt.
- Apmēram 54 procenti nāves gadījumi Lietuvā katru gadu ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām.
- Ik gadu tiek implantēti aptuveni 800 elektrokardiostimulatori un 50 defibrilatori, bet pacientiem, kuri ir nepietiekami ārstēti ar zālēm, tiek veiktas 250 zondes.
- Universālākais padoms cilvēkiem ar sirds ritma traucējumiem ir vērsties pie ārsta un veikt kardiogrammu.
Ja jūsu sirdsdarbība ir lēnāka nekā parasti un jūs jūtaties slikti, nekavējieties. Sazinieties ar speciālistu. Agrīna bradikardijas diagnostika un ārstēšana var palīdzēt novērst nopietnas komplikācijas un uzturēt labu veselību.
Zems sirdsdarbības ātrums: kad tas kļūst par veselības problēmu
Parasti zems pulss nav liela problēma, ja cilvēks nodarbojas ar kardio. Piemēram, nodarbojoties ar sportu. Taču, ja zems pulss rada neapmierinātību, tāds pulss var būt veselības problēma.
Ja cilvēkam ir reibonis, vājums, elpas trūkums vai ģībonis, tas norāda uz problēmu. Zems pulss sāk negatīvi ietekmēt cilvēka dzīvību un veselību.
Bīstami simptomi
Ja zems pulss izraisa tādus simptomus kā:
- Nogurums un vājums
- Reibonis vai ģībonis
- Elpas trūkums vai apgrūtināta rīšana
- Sāpes krūtīs
Par šādiem simptomiem nekavējoties jākonsultējas ar ārstu. Tie norāda uz bīstamiem sirds ritma traucējumiem. Nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Kritiskā pulsa robežas
Kritiskā robeža ir tad, kad pulss nokrītas zem 50 sitieniem minūtē. Tas ir īpaši svarīgi, ja cilvēks nav sportists. Šādos gadījumos nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.
Lai noteiktu cēloni un piemērotu ārstēšanu, nepieciešama kardiologa konsultācija.
Biežākie lēnas sirdsdarbības cēloņi
Lēnas sirdsdarbības jeb bradikardijas cēloņi var būt dažādi. Viens no visizplatītākajiem ir vairogdziedzera slimības. Arī elpošanas problēmas, piem. obstruktīva miega apnoja.
Autoimūnas slimības, elektrolītu līdzsvara traucējumi, sirds artēriju ateroskleroze un augsts asinsspiediens var izraisīt arī lēnu sirdsdarbību. Vārstu slimības ir arī iemesls.
Bradikardiju var izraisīt noteiktas zāles, piemēram beta blokatori. Šīs zāles nomāc simpātisko nervu sistēmu. Viņi palēnina sirdsdarbības ātrumu.
Citi faktori, kas var izraisīt lēnu pulsu, ir nervu spriedze. Sirds ritma regulēšanas spējas samazināšanās gados vecākiem cilvēkiem. Arī iedzimti sirds defekti.
Regulāra sirdsdarbības kontrole un profilaktiskas veselības pārbaudes var palīdzēt novērst vai savlaicīgi diagnosticēt bradikardijas cēloņus. Ja pamanāt neparastas sirdsdarbības izmaiņas, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie kardiologa.
- Vairogdziedzera slimības
- Elpošanas traucējumi (piemēram, obstruktīva miega apnoja)
- Autoimūnas slimības
- Elektrolītu līdzsvara traucējumi
- Sirds artēriju ateroskleroze
- Augsts asinsspiediens
- Vārstu slimības
- Dažas zāles, īpaši beta blokatori
Sirds ritma traucējumi un to ietekme uz veselību
Sirds ritma traucējumi jeb aritmijas ir nopietnas veselības problēmas. Viņi nevar nepiekrist cilvēka labklājībai. Dažādas aritmijas formas, piemēram, tahikardija un bradikardija, var radīt daudzas problēmas.
Sirds ritma traucējumi var kaitēt fiziskajai un emocionālajai veselībai. Tie var izraisīt grēmas, nogurumu un veselības problēmas.
Aritmiju veidi
Tahikardija, kas izpaužas kā pārāk ātras kontrakcijas, var izraisīt reiboni un sāpes krūtīs. Bradikardija ar lēnu ritmu var izraisīt nogurumu un reiboni. Supraventrikulāras un ventrikulāras aritmijas var izraisīt sirdsklauves un bīstamas situācijas.
Riska faktori
Galvenie riska faktori ir sirds slimības, stress, smēķēšana, alkohola lietošana un pārmērīgs kofeīns. Šie faktori var sabojāt sirds elektrisko sistēmu.
Sirds ritma traucējumi var būtiski pasliktināt veselību un dzīves kvalitāti. Ir svarīgi laikus atpazīt simptomus un konsultēties ar ārstu. Tātad būtu iespējams ātri novērtēt situāciju un izvēlēties pareizo ārstēšanu.
Diagnostikas metodes un pētījumi
Sirds ritma traucējumu diagnosticēšanai tiek izmantotas dažādas metodes. Elektrokardiogramma (EKG) ir viens no galvenajiem pētījumiem. Tas reģistrē sirds elektriskās izmaiņas.
Šis tests palīdz noteikt sirds ritma traucējumus. Varat arī novērtēt to smagumu.
Holtera monitorings ir vēl viena svarīga metode. Tas uzrauga sirdsdarbības ātrumu līdz 72 stundām. Holters palīdz reģistrēt īslaicīgas izmaiņas, kas EKG neparādās.
Šī metode ir īpaši noderīga bradikardijas diagnostikā.
Ehokardioskopija sniedz informāciju par sirds uzbūvi. Šis tests palīdz noteikt lēnas sirdsdarbības cēloņus. Tas var atklāt sirds defektus vai citas slimības.
Papildu asins analīzes var noteikt elektrolītu līdzsvara traucējumus. Šie testi palīdz atklāt, vai lēna sirdsdarbība ir saistīta ar vielmaiņas traucējumiem.
Sirds ritma diagnosticēšanai tiek izmantotas dažādas metodes. To kombinācija ļauj ārstiem veikt precīzu diagnozi. Nosakiet arī vispiemērotāko ārstēšanas plānu.
Kad ir nepieciešama kardiologa konsultācija?
Ikvienam ir nepieciešamas ikgadējas profilaktiskas apskates pie kardiologa. Tas palīdz laikus atpazīt sirds problēmas. Dažreiz ir nepieciešams ātri konsultēties ar kardiologu.
Ārkārtas indikācijas
Ja jūtat pastāvīgu vājumu, reiboni vai ģībšanas epizodes, jums jābūt uzmanīgiem. Ja pulss ir zems, mazāks par 50 sitieniem minūtē, nekavējoties meklējiet palīdzību. Jārēķinās arī ar smagu elpas trūkumu vai stiprām sāpēm krūtīs.
Profilaktiskās pārbaudes
Ikvienam, kuram ir riska faktori, regulāri jāveic profilaktiskas pārbaudes pie kardiologa. Šie testi var atklāt sirds problēmas. Tas ir svarīgi, lai jūs varētu sākt ārstēšanu laikā.
Ārstēšanas iespējas un metodes
Bradikardijas ārstēšana ir atkarīga no slimības cēloņa un stadijas. Lai uzturētu normālu sirdsdarbību, var izmantot dažādas metodes. Tas veicina asins plūsmu visā ķermenī.
Zāles var kontrolēt sirdsdarbību. Beta blokatoru devas samazināšana var uzlabot sirds darbību. Kad vajag vairāk, elektrokardiostimulatora implantācija var noderēt. Tas regulē sirds darbību ar elektriskiem impulsiem.
Pievērsiet uzmanību dzīvesveida korekcijas ir svarīgi. Diēta un fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt stresu un kontrolēt slimības. Tas palīdz normalizēt sirds ritmu.
- Medikamentu administrēšana
- Esošās terapijas pielāgošana
- Elektrokardiostimulatora implantācija
- Dzīvesveida korekcijas
- Stresa mazināšana
- Hronisku slimību kontrole
- Izmaiņas uzturā un fiziskajā aktivitātē
Dabiski veidi, kā normalizēt sirds ritmu
Dzīvesveida izmaiņas var palīdzēt uzturēt veselīgu sirdi. Svarīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes, stresa pārvaldība un veselīgs uzturs. Tie palīdz dabiski normalizēt sirdsdarbību.
Dzīvesveida korekcijas
Fiziskā aktivitāte stiprina sirdi un asinis. Katru dienu ieteicams kustēties 30-60 minūtes. Labākās ir skriešanas, peldēšanas, riteņbraukšanas sacensības.
Noderīga ir arī joga un meditācija. Viņu palīdzība mazina stresu un veicina mieru.
Uztura ieteikumi
Magnijs, kālijs un kalcijs ir svarīgi pārtikā. Viņi uztur labu sirdsdarbības ātrumu. Kofeīns un alkohols jālieto taupīgi.
Liekais svars var arī negatīvi ietekmēt sirdi. Ir svarīgi uzturēt normālu ķermeņa svaru. Regulāras veselības pārbaudes palīdz identificēt riskus.
