Aknas ir svarīgs mūsu ķermeņa filtrs. Viņi veic daudzas funkcijas. Tomēr aknām nav sāpju receptoru.
Par to pārkāpumu var liecināt citi simptomi. Piemēram, dzelte, palielināts vēdera apjoms, asiņošana no gremošanas trakta. Arī niezoša āda, slikta dūša, nogurums vai dedzināšana zem labās ribas.
Ir svarīgi atpazīt aknu sāpes iemesls un aknu slimības riska faktori. Piemēram, aknu iekaisums, aknu mazspēja vai citiem aknu slimības. Savlaicīgi pamanot simptomus un konsultējoties ar ārstu, var novērst nopietnākas problēmas.
Ir pienācis laiks veikt nepieciešamās pārbaudes un sākt atbilstošu ārstēšanu. Tas ir svarīgi veselībai.
Šajā rakstā mēs apspriedīsim galvenos aknu sāpes cēloņi un ārstēšana. Tas palīdzēs jums rūpēties par savu veselību un savlaicīgi pamanīt visas izmaiņas organismā.
Aknas ir galvenais ķermeņa filtrs
Aknas ir ļoti svarīgs cilvēka orgāns. Viņi veic daudzas būtiskas funkcijas. Aknas darbojas kā primārais metabolisma un detoksikācijas filtrs.
Aknu funkcijas un nozīme organismam
Aknām ir vairākas svarīgas lomas:
- Metabolizē taukus, ogļhidrātus un olbaltumvielas, uzturot pareizu glikozes līmeni asinīs.
- Uzglabā enerģijas resursus, īpaši glikogēna veidā.
- Piedalās holesterīna, enzīmu un hormonu līdzsvara uzturēšanā.
- Ražo žulti, kas nepieciešama tauku sagremošanas un izvadīšanas procesiem.
- Darbojas kā ķermeņa laboratorija, pārvēršot pārtikas materiālus ķermeņa būvmateriālos.
Pamata vielmaiņas funkcijas
Viens ir svarīgs aknu funkcija – metabolizēt dažādas vielas. Tas palīdz uzturēt svarīgu sastāvdaļu līmeni asinīs.
Žults veidošanās un tās nozīme
Žults ražošana ir svarīga aknu funkcija. Žults ir nepieciešama tauku gremošanai un uzsūkšanai. Tas ir iesaistīts arī toksīnu izvadīšanā.
Sāpes aknās un citi simptomi
Aknu slimības bieži izpaužas ar smalkiem simptomiem. Īpaši agrīnā stadijā tos var būt grūti pamanīt. Pacienti var just samazināta ēstgriba, slikta dūša, vājāka fiziskās slodzes tolerance.
Viņi var būt arī vāji, viegli noguruši un peldēties labajā pusē. Locītavas un muskuļi var būt sāpīgi, un tie var būt niezoši.
Izteiktāki simptomi, piemēram, dzelte vai palielināts vēdera apkārtmērsparasti ir jāgaida. Tas norāda, ka slimība progresē.
Pats svarīgākais aknu bojājuma pazīmes ir šādas:
- Apetītes trūkums un svara zudums
- Slikta dūša un vemšana
- Nogurums, vājums un miegainība
- Sāpes vai diskomforts vēdera augšējā labajā pusē
- Ādas vai acu baltumu dzeltēšana (dzelte)
- Tumšs urīns
- Izgaismojoši izkārnījumi
- Pietūkušas kājas
- Asiņošana vai asiņošana no deguna
Šie aknu slimības simptomi var liecināt par nopietnu aknu bojājumu. Ir nepieciešams savlaicīgi konsultēties ar ārstu un veikt pārbaudes.
Galvenie aknu bojājumu riska faktori
Aknas ir ļoti svarīga mūsu ķermeņa daļa. Tomēr viņu veselība var tikt apdraudēta daudzu iemeslu dēļ. Alkohola lietošana ir viena no lielākajām briesmām. Tas traucē aknu darbību un var izraisīt aknu bojājumus.
Slikti ieradumi un to sekas
Alkohols nav vienīgais apdraudējums aknām. Arī citi slikti ieradumi palielina aknu bojājumu risku. Smēķēšana, narkotiku lietošana, injicējamo narkotiku lietošana un tetovējumi tas var arī sabojāt aknas.
Nepareiza uztura ietekme
Pareizs uzturs ir ļoti svarīgi aknu veselībai. Nepareizs uzturs, kurā ir daudz piesātināto tauku un maz barības vielu, var sabojāt aknas. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad jums ir liekais svars vai aptaukošanās.
Zāļu blakusparādības
Dažas zāles un medikamenti var arī bojāt aknas. Tie ietver NPL, pretsēnīšu līdzekļus, antidepresantus, kontracepcijas tabletes un anaboliskos steroīdus. Ir svarīgi informēt ārstu, lai varētu kontrolēt aknu darbību.
Biežākās aknu slimības
Alkoholiskā aknu slimība, bezalkoholiskā taukaino aknu slimība (NAFLD), vīrusu hepatīts un ciroze ir visizplatītākās aknu problēmas. NAFLD ir ļoti izplatīta, un tā skar 17–46% pieaugušo. Šīs slimības rodas tādu riska faktoru dēļ kā aptaukošanās, diabēts un dislipidēmija.
Hepatīts ir iekaisīga aknu slimība, ko izraisa vīrusi. Visizplatītākie ir A, B, C, D un E hepatīti. Tās parasti tiek pārnestas ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni, vai ar asinīm un seksuālu kontaktu. Šie vīrusi var izraisīt iekaisumu, kas var bojāt aknas un izraisīt cirozi.
Aknu ciroze ir visnopietnākā aknu slimība. Aknu audi kļūst rētas, saraujas un nespēj pildīt savas funkcijas. Šo slimību parasti izraisa ilgstoša alkohola lietošana vai hronisks hepatīts. Cirozi var apturēt, ja tās cēlonis tiek novērsts, bet smagos gadījumos nepieciešama aknu transplantācija.
Ir svarīgi laikus atpazīt aknu slimību simptomus. Tie var būt pietūkums, nogurums, slikta dūša, dzelte, asiņošana un zilumi. Asins analīzes un attēlveidošanas testi palīdz diagnosticēt un uzraudzīt aknu stāvokli. Aknu slimību bieži var novērst vai palēnināt, mainot dzīvesveidu.
Hepatīta veidi un to īpašības
Hepatīts ir aknu iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi. Galvenie veidi ir vīrusu hepatīts A, B un C, kā arī reti sastopams autoimūns hepatīts.
Vīrusu hepatīts A, B un C
A hepatīts, ko sauc par “netīro roku slimību”, pārsvarā skar bērnus. Šis vīruss izplatās ar piesārņotu ūdeni un pārtiku. B hepatīts izplatās seksuāla kontakta ceļā, ar asinīm un tiek nodots no mātes bērnam. Lietuvā aptuveni 80 tūkstoši cilvēku ir hroniski B hepatīta nēsātāji.
C hepatītu visbiežāk izraisa intravenozu narkotiku lietošana un asins pārliešanas procedūras.
Autoimūns hepatīts
Autoimūns hepatīts ir reta slimība, kurā imūnsistēma uzbrūk aknu šūnām. Šo slimību var noteikt ģenētisko un vides faktoru mijiedarbība.
Ir svarīgi laikus atpazīt hepatīta pazīmes un konsultēties ar ārstu. Tad slimību var pareizi ārstēt un kontrolēt. Agrīna ārstēšana var novērst nopietnas komplikācijas, piemēram, aknu cirozi vai vēzi.
Aknu ciroze un tās attīstība
Aknu ciroze ir viena no nopietnākajām aknu slimībām. Šis stāvoklis rodas no ilgstošiem aknu audu bojājumiem. Aknu šūnas mirst, un to vietā veidojas saistaudi.
Šī procesa rezultātā aknas kļūst rētas un zaudē savu funkciju. Aknu cirozes cēloņi ir ilgstoša alkohola lietošana, vīrusu hepatīts B, C un D. Arī autoimūnas un ģenētiskas aknu slimības.
Dažos gadījumos izcelsme nav redzama. Aknu ciroze ir biežāk sastopama vīriešiem. Tas ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem pēc sirds un asinsvadu slimībām un vēža.
Agrīnā stadijā simptomi var būt nespecifiski. Nogurums, apetītes trūkums, vēdera uzpūšanās. Vēlāk attīstās komplikācijas, piemēram, asiņošana no gremošanas trakta.
Asiņošana, šķidruma uzkrāšanās vēderplēves dobumā (ascīts), pat samaņas zudums. Situācija kļūst kritiska. Vienīgā iespēja glābt pacienta dzīvību ir aknu transplantācija.
Ļoti svarīgi ir savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt aknu cirozi. Tas palīdz apturēt slimības progresēšanu. Profilaktiski pasākumi, piemēram, mērens alkohola patēriņš, ir būtiski cīņā pret šo nopietno aknu slimību.
Diagnostikas testi, lai noteiktu aknu stāvokli
Aknu slimību diagnostika ietver daudzus testus. Viens no galvenajiem ir bioķīmiskās asins analīzes. Tie ļauj mums redzēt aknu enzīmu aktivitāti.
Šie testi palīdz identificēt vīrusu B un C hepatītu, autoimūnu hepatītu. Tas var arī noteikt aknu bojājumus.
Asins analīzes un to nozīme
Tiek veikti pētījumi, lai redzētu aknu enzīmi aktivitātes. Paaugstināts ALAT un ASAT līmenis norāda uz aknu bojājumiem. Vīrusu hepatīta marķieri palīdz diagnosticēt B un C tipa slimības.
Autoimūnām aknu slimībām izmanto īpašus testus.
Attēlveidošanas pētījumi un to nozīme
Vizuālās studijas, piemēram aknu elastogrāfija (FIBROSCAN)mēra aknu cietību. Tas palīdz novērtēt cirozes attīstību. Vēdera dobuma ultraskaņa ļauj redzēt iespējamās izmaiņas aknās.
Invazīvie testi, piemēram, aknu biopsija, sniedz vairāk informācijas. Neinvazīva, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošana, palīdz noteikt precīzu diagnozi.
Aknu slimību profilakse un dzīvesveida ieteikumi
Izvairīšanās no riska faktoriem ir svarīga aknu slimību profilaksei. Atteikšanās no alkohola ir viens no galvenajiem soļiem. Alkohols var izraisīt aknu slimības, piemēram, alkohola izraisītu aknu slimību vai aknu cirozi.
Svarīgi ir arī izvairīties no narkotiku injicēšanas un nodarboties ar drošu seksu. Tas palīdz novērst vīrusu hepatītu. Veselīgs svars un sabalansēts uzturs arī veicina aknu veselību.
Regulāras fiziskās aktivitātes ir labas aknu slimību profilaksei. Tas samazina tauku daudzumu aknās un uzlabo jutību pret insulīnu. Ir svarīgi arī izvairīties no saskares ar toksiskām un ķīmiskām vielām.
Rūpīga un atbildīga zāļu lietošana saskaņā ar ārsta norādījumiem veicina aknu aizsardzību. Ļoti svarīgas ir regulāras profilaktiskas pārbaudes pie ārsta. Tie ļauj laikus noteikt iespējamās aknu darbības problēmas un sākt ārstēšanu.
Šo dzīvesveida ieteikumu ievērošana var ievērojami samazināt aknu slimību attīstības risku. Tas nodrošina labu aknu veselību.
- Izvairieties no alkohola lietošanas
- Izvairieties no narkotiku injicēšanas
- Ievērojiet droša seksa principus
- Kontrolējiet savu svaru
- Ievērojiet sabalansētu uzturu
- Regulāri vingro
- Lietojiet zāles piesardzīgi
- Regulāri apmeklējiet ārstu, lai veiktu profilaktiskas pārbaudes
Aknu ārstēšanas metodes un uztura principi
Aknu ārstēšana ir atkarīga no slimības cēloņa un stadijas. Hronisku vīrusu hepatītu C ārstē ar jaunās paaudzes palīdzību aknu ārstēšana zāles. Alkohola aknu slimības gadījumā ir nepieciešama pilnīga atturēšanās no alkohola.
Bezalkoholisko taukaino aknu slimību ārstēšana ietver dzīvesveida izmaiņas, veselīgs uzturs un svara kontrole.
Var izrakstīt hepatoprotektori – augu izcelsmes preparāti, piemēram, silimarīns, piperīns vai kurkumīns. Šie preparāti var palīdzēt atjaunot aknu šūnu membrānas, uzlabot aknu darbību un detoksikācijas funkciju. Taču vienmēr tiek uzsvērts, ka bez paša pacienta ieguldījuma rezultāti netiks sasniegti.
Sabalansēts uzturs, pietiekama šķidruma uzņemšana, fiziskās aktivitātes un veselīgi ieradumi ir būtiski soļi, lai saglabātu aknu veselība un novērstu turpmākus orgānu bojājumus. Ievērojot šos principus, var sasniegt labus rezultātus dažādu aknu slimību ārstēšanā.