Kontaktdermatīts

Kontaktdermatīts ir izplatīta iekaisīga ādas slimība. Tas izpaužas kā apsārtums, nieze un zvīņošanās. Tas ir eksogēnas izcelsmes iekaisums, kura cēlonis ir saskare ar kairinošām vielām.

Slimība var būt akūta vai hroniska, alerģiska vai kairinoša. Kopumā 85-95% no arodslimībām ir kontaktdermatīts. Saslimstība populācijā sasniedz 2-6%.

Kontaktdermatīts ir viena no visbiežāk sastopamajām ādas slimībām pasaulē. Apmēram 20% cilvēku vismaz reizi dzīvē saskaras ar šo problēmu. Sievietes biežāk saskaras ar šo slimību, jo viņas biežāk strādā mājās un nodarbojas ar sagatavošanās darbu.

Speciālisti iesaka vērsties pie ārsta, ja ādas izsitumi neizzūd 2 nedēļu laikā. Tad ir iespējama precīza diagnoze un atbilstošākās ārstēšanas izvēle.

Kas ir kontaktdermatīts?

Kontaktdermatīts ir ādas iekaisums, kas rodas reakcijas uz kaitīgu vielu rezultātā. Tas attīstās, ja āda tiek pakļauta kairinātājiem vai alergēniem. Imūnsistēma sāk ražot antivielas pret šiem kaitīgajiem faktoriem.

Šis process izraisa ādas iekaisumu. Raksturīgs nieze, apsārtums un pietūkums. Tas norāda, ka āda ir iekaisusi.

Kā attīstās iekaisuma reakcija

Kontaktdermatīts var attīstīties divos veidos:

• Alerģiskā formā imūnsistēma sāk ražot antivielas pret vielām, kas nonāk organismā un izraisa alerģisku reakciju.
• Kairinošā formā kairinātājs tieši bojā ādu, izraisot iekaisuma reakciju.

Dermatīta formas un to pazīmes

Kontaktdermatīta formas atšķiras atkarībā no simptomu intensitātes un izplatības:

1. Alerģiskais dermatīts rodas 12-72 stundas pēc saskares ar alergēnu, parasti izpaužas kā alerģiska reakcija
2. Kairinošs dermatīts parādās 12 stundu laikā pēc saskares ar kairinātāju, izraisot tiešus ādas bojājumus
3. Fitogēns dermatīts izraisa ādas reakciju pēc saskares ar kaitīgiem augiem
4. Fotoalerģisks dermatīts attīstās pēc saskares ar noteiktiem augiem kopā ar ultravioletajiem stariem

Šīs slimības formas atšķiras ne tikai pēc simptomiem, bet arī pēc to izplatības rakstura. Pēc dermatīta formas pareizas noteikšanas var izvēlēties efektīvu ārstēšanas metodi.

Biežākie kontaktdermatīta cēloņi

Kontaktdermatīts ir ādas iekaisums, ko izraisa dažādi alergēni un kairinātāji. Šie iemesli bieži ir saistīti ar alergēnipiemēram, metāli (niķelis, hroms, kobalts), kosmētika, konservanti, gumijas komponenti vai augu sulas. Tāpat kairinošas vielaspiemēram, ūdens, skābes, sārmi un mazgāšanas līdzekļi, var izraisīt kairinošu kontaktdermatītu, tostarp ilgstošu iedarbību.

Dažiem cilvēkiem būs vislielākais kontaktdermatīta risks profesionālās grupaspiemēram, frizieri, manikīra meistari un citi darbinieki, kuri bieži nonāk saskarē ar dažādām ķīmiskām vielām. Lai novērstu šo ādas slimību, ir svarīgi nodrošināt atbilstošu personīgo aizsardzību un profilaksi.

• Metāli, piemēram, niķelis, hroms un kobalts, bieži izraisa alerģisku reakciju.
• Kosmētika, konservanti un gumijas komponenti arī ir galvenie kontaktdermatīta cēloņi.
• Ilgstoša saskare ar ūdeni, skābēm, sārmiem un mazgāšanas līdzekļiem var izraisīt kairinošu kontaktdermatītu.
• Vislielākais kontaktdermatīta risks ir frizieriem, manikīra meistariem un citiem darbiniekiem, kuri pastāvīgi saskaras ar ķīmiskām vielām.

Kontaktdermatīts: galvenie simptomi

Kontaktdermatīts var būt atšķirīgs. Smagāki simptomi rodas, ja slimība ir akūta. Tad ādas apsārtums, tulznas un urinēšana ir izteiktāka.

Hroniskajai formai raksturīgs mazāks apsārtums. Notiek arī ādas sabiezēšana un lobīšanās.

Akūti simptomi

Akūti kontaktdermatīta simptomi ir izteiktāki. Ādas apsārtums un pietūkums ir bieži. Tas arī notiek nieze un pūslīši.

Var izplūst dzidrs šķidrums. Šīs pazīmes parasti parādās vietās, kur alergēns mijiedarbojas. Tomēr tas var izplatīties arī uz citām ķermeņa daļām.

Hroniskas formas simptomi

Hroniskām kontaktdermatīta formām ir raksturīgs mazāk ādas apsārtums. Tomēr tas notiek uzpūš uz ādas, zvīņošanās un ādas sabiezēšana. Izsitumi var būt lokalizēti vai izplatīties uz lielāku ķermeņa daļu.

Neatkarīgi no formas galvenie simptomi ir āda apsārtums, nieze un izciļņiem uz ādas. Diagnostika un savlaicīga ārstēšana ir svarīga. Tas palīdz novērst hroniskas ādas izmaiņas un komplikācijas.

Alerģisku reakciju mehānisms

Imūnsistēmai ir liela nozīme alerģiju attīstībā. Kad tas atpazīst draudus, tas sāk ražot T limfocīti un antivielas. Tie cīnās ar vielu, izraisot iekaisuma reakciju.

Uz ādas parādās izsitumi, nieze, šķaudīšana un elpas trūkums. Tie ir iekaisuma simptomi.

Kontakta alerģiskais dermatīts rodas, ja alergēns nonāk saskarē ar ādu. Pirmo reizi saskaroties ar alergēnu, imūnsistēma sāk ražot antivielas. Otrajā tikšanās reizē antivielas atpazīst alergēnu un izraisa iekaisumu.

Šis process var ilgt no 12 stundām līdz vairākām dienām.

• Alergēns iekļūst ādā un aktivizē to T limfocīti
• T limfocīti atpazīst alergēnu kā svešu un sāk antivielas ražošanu
• Pirmā kontakta laikā notiek sensibilizācija, atkārtotas saskarsmes laikā – iekaisuma reakcija
• Šis process var ilgt no 12 stundām līdz vairākām dienām

Bīstami alergēni un kairinātāji

Kontaktdermatītu var izraisīt dažādi alergēni. Mājsaimniecības alergēni ietver metāliīpaši niķelis. Arī kosmētika, smaržas, latekss un Peru balzams var izraisīt alerģiju.

Profesionālie alergēni ir saistīti ar darbu. Tie ietver ķīmiskas vielas, piemēram, miecvielas, matu krāsa un mazgāšanas līdzekļi. Svarīgi kairinoši faktori ir ūdens, skābes, sārmi un organiskie šķīdinātāji.

Mājsaimniecības alergēni

• Niķelis – bieži sastopama rotaslietās, sprādzēs, rāvējslēdzējos
• Kosmētika – var izraisīt alerģiju pret iepakojumu, smaržām, ādu
• Smaržas – satur alerģiskas vielas
• Latekss – atrodams sadzīves produktos, cimdos, prezervatīvos
• Peru balzams – izmanto kosmētikā, var izraisīt kontaktdermatītu

Profesionāli alergēni

1. Ādas miecēšanas ķimikālijas
2. Matu krāsa – cilvēki, kas strādā frizētavās, ir pakļauti to riskam
3. Mazgāšanas līdzekļi – bieži izmanto tīrīšanai, var kairināt ādu

Ir svarīgi laikus atpazīt kontakta alergēnus. Izvairieties no saskares ar tiem, lai izvairītos no ādas bojājumiem. Nosakot alerģiju cēloņus, jūs varat veikt efektīvus profilakses pasākumus.

Ādas bojājumu diagnostika

Kontaktdermatīta diagnoze balstās uz detalizētu slimības vēsturi un konsekventu klīnisko izmeklēšanu. Lai diagnosticētu alerģisko kontaktdermatītu, tiek veikti alerģijas testi, parasti plākstera testi. Šie testi palīdz noteikt konkrētus alergēnus, kas izraisa ādas iekaisuma reakcijas.

Plākstera testi tiek veikti, uz pacienta muguras uzlīmējot mazus papīra gabaliņus ar visbiežāk sastopamajiem alergēniem. Pēc 48 stundām novērtē ādas reakciju, un testu atkārto pēc 72 un 96 stundām. Šī metode ļauj noteikt, kādi konkrēti stimuli izraisa iekaisuma reakciju pacienta ādā.

Atkarībā no iegūtajiem rezultātiem dermatologs var piemērot atbilstošu ārstēšanas metodi. Tas palīdz novērst turpmāku saskari ar atklātajiem alergēniem un kontrolēt ādas bojājumus.

Papildus alerģiskajiem paraugiem var veikt dermatoloģisko izmeklēšanu kontaktdermatīta diagnostikai. Ārsts rūpīgi pārbauda bojāto ādu, novērtē simptomus un izvērtē iespējamos slimības cēloņus. Šī rūpīgā pacienta pārbaude ir nepieciešama, lai noteiktu pareizu diagnozi un izvēlētos efektīvu ārstēšanas plānu.

Efektīvas ārstēšanas metodes un instrumenti

Kontaktdermatīta ārstēšana ir atkarīga no slimības smaguma pakāpes un simptomiem. Galvenie ārstēšanas principi ir alergēnu izraisošās vielas izvadīšana, iekaisuma un niezes nomākšana. Arī āda ir jāatjauno.

Lai veiktu šos uzdevumus, tiek izmantoti steroīdu krēmi, antihistamīni un mīkstinoši līdzekļi.

Medicīniskā ārstēšana

Smagākos kontaktdermatīta gadījumos var ordinēt perorālos kortikosteroīdus. Viņiem ir spēcīga pretiekaisuma iedarbība. Tomēr to ilgstoša lietošana ir jāuzrauga.

Pārāk daudz šo zāļu var izraisīt blakusparādības.

Vietējā ārstēšana

• Steroīdu krēmi – šīs zāles efektīvi nomāc iekaisumu un niezi, palīdz izārstēt bojātu ādu.
• Antihistamīni – inhibē histamīnus, kas izraisa alerģisku reakciju, mazina apsārtumu un niezi.
• Mīkstinoši līdzekļi – mitrina un atjauno epidermas barjeru, tādējādi palīdzot ārstēt sausu un kairinātu ādu.

Ir svarīgi, lai āda būtu mitra. Izvairieties no saskares ar jebkādām kairinošām vielām. Tas novērsīs turpmākus ādas bojājumus.

Preventīvie pasākumi un aizsardzība

Lai izvairītos no kontaktdermatīta, ir svarīgi ievērot dažādus profilakses pasākumus. Viens no galvenajiem soļiem ir ādas kopšanai un rūpēties par viņu. Tas ir svarīgi Bieži mitriniet ādu un izmantot hipoalerģiski produktikas mazina kairinājumu.

Ieteicams to valkāt, veicot mājas darbus aizsargcimdi. Tas novērš ilgstošu saskari ar ūdeni un citām kairinošām vielām. Ir svarīgi arī izvairīties ilgstoša saskare ar alerģiskām vielām.

Profesionālā vidē tiek ievērotas drošības prasības un lietotas atbilstošās aizsardzības pasākumi. Darba vietā ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu higiēna un ādas kopšana.

Svarīga ir regularitāte uzklājiet ādu mīkstinošus līdzekļusīpaši pēc roku mazgāšanas. Tas palīdz uzturēt ādas barjerfunkcijas un novērst kairinājumu.

Profesionāla riska vadība

Kontaktdermatīta profilakse darbā ir svarīga. Tas nozīmē, ka darbinieki ir jāizglīto par bīstamiem materiāliem. Darbinieku veselība ir pamats, tāpēc darba devējiem ir jānodrošina droši darba apstākļi.

Darbinieku veselības pārbaudes ir raksturīgas. Tie palīdz atpazīt dermatīta pazīmes un laikus uzsākt ārstēšanu. Efektīvi aizsardzības pasākumi samazina ādas slimību skaitu.

Darba riska pārvaldība ir darba drošības neatņemama sastāvdaļa. Pareiza profilakses pasākumu īstenošana ievērojami uzlabos darbinieku veselību. Tas samazinās kontaktdermatīta gadījumu skaitu.