Karpālā kanāla sindroms (CTS) ir neiroloģisks traucējums. Tas rodas saspiešanas dēļ karpālā kanālā. Sievietēm šis sindroms rodas biežāk nekā vīriešiem.
Galvenie simptomi ir īkšķa nejutīgums, tirpšana un sāpes. Tās var parādīties arī uz vidējiem pirkstiem. Sindroms var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti.
Kas ir karpālā kanāla sindroms un tā izplatība
Karpālā kanāla sindroms ir neiroloģisks traucējums. Tas rodas karpālā kanāla stenozes un spiediena dēļ uz nervu. Šis traucējums skar līdz 5% no visiem cilvēkiem, biežāk sievietes nekā vīrieši.
Neiroloģisko traucējumu definīcija
Karpālā kanāla sindroms izraisa nejutīgumu, tirpšanu un sāpes pirkstos. Tas ir saistīts ar vidējā nerva saspiešanu, kas iet caur karpālo kanālu. Šis nervs ir atbildīgs par sajūtu un kustību plaukstā un pirkstu iekšpusē.
Statistikas dati un riska grupas
- Katru gadu aptuveni 276 no 10 000 cilvēku ASV tiek diagnosticēts karpālā kanāla sindroms.
- Amerikas Savienotajās Valstīs katru gadu tiek veiktas aptuveni 400 000 operāciju ar šo sindromu.
- Sievietēm ir sešas reizes lielāka iespēja saslimt ar šo slimību nekā vīriešiem.
- Pārsvarā skarti cilvēki darbspējas vecumā.
- Profesijas ar atkārtotām plaukstas locītavu kustībām, piemēram, mašīnu operatori, zobārsti, pianisti un stiklinieki, ir neaizsargātāki.
- Augsta riska profesiju darbinieki, kuri cieš no karpālā kanāla sindroma, bieži saskaras ar ilgstošu invaliditāti vai var neatgriezties darbā.
- Lielāks ķermeņa svars var paātrināt dzīšanu pēc ķirurģiskas ārstēšanas vai svara samazināšanas iejaukšanās.
- Bostonas karpālā kanāla sindroma anketu izmanto, lai novērtētu simptomus un funkcionālos traucējumus klīniskajos un epidemioloģiskajos pētījumos.
Galvenie simptomi un to atpazīšana
Karpālā kanāla sindromu jeb karpālā kanāla sindromu raksturo īkšķa nejutīgums un tirpšana. Arī uz rādītājpirkstiem un vidējiem pirkstiem. Pacientiem var rasties vājums rokās un sāpes plaukstas zonā. Šie simptomi bieži pasliktinās naktī.
Jušanas traucējumi, piemēram, grūtības ar smalkām roku kustībām, liecina par karpālā kanāla sindromu. Tas var būt saistīts ar saspiestu nervu, n. mediāna. Šāds traucējums var izraisīt funkcionālus traucējumus.
- Tirpšana un nejutīgums īkšķā, rādītājpirkstā un vidējos pirkstos
- Roku vājums
- Sāpes plaukstas zonā
- Grūtības veikt nelielas rokas kustības
Ir ļoti svarīgi atpazīt šos simptomus un konsultēties ar veselības speciālistu. Tas dos laiku, lai sāktu ārstēšanu un novērstu turpmākus bojājumus. Ja jūs nerīkosities, karpālā kanāla sindroms var ilgstoši sabojāt roku.
Karpālā kanāla sindroma riska faktori
Karpālā kanāla sindroms ir neiroloģisks traucējums. To izraisa dažādi faktori. Galvenie riska faktori ir anatomiskās īpatnības, darba riska faktori un noteikti veselības stāvokļi.
Anatomiskie faktori
Cilvēkiem ar šaurāku karpālo kanālu ir lielāka iespēja atrast šo sindromu. Sievietes slimo biežāk piedurknes trauma nekā vīrieši, šādu anatomisku atšķirību dēļ.
Profesionālie riska faktori
Pastāvīgi veicot vienu un to pašu darbu ar rokām, palielinās nervu ietīšana risku. Šajos darbos bieži strādā montāžas līniju strādnieki, drēbnieki, kasieri, frizieri un mūziķi.
Medicīniskie apstākļi
Hroniskas slimības, piemēram, diabēts, reimatoīdais artrīts, var izraisīt karpālā kanāla sindromu. Riska faktori ir arī grūtniecība, plaukstu locītavas traumas un iedzimtība.
Karpālā kanāla sindroma agrīna atpazīšana un ārstēšana ir svarīga. Ja to neārstē, tas var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, pirkstu jutības zudumu, muskuļu vājumu vai nervu bojājumus.
Visbiežāk sastopamie sindroma cēloņi
Karpālā kanāla sindroms ir traucējumi, ko izraisa dažādi cēloņi. Viens no visizplatītākajiem ir atkārtotas roku kustībaspiemēram, rakstot uz tastatūras vai strādājot pie montāžas līnijas. Plaukstas locītavas ilgstoša saliekšana vai pagarināšana var arī veicināt šī sindroma attīstību.
Citi svarīgi iemesli ir iedzimtība un noteikti veselības traucējumipiemēram, cukura diabēts vai reimatoīdais artrīts. Pat grūtniecība var būt karpālā kanāla sindroma predisponējošs faktors. Pieejams arī plaukstas locītavas traumaskas arī var izraisīt šo traucējumu.
Ir svarīgi tos atpazīt hroniskas rokas un plaukstas locītavu sāpes iemesls Tas ļaus mums savlaicīgi veikt pasākumus un novērst sindroma progresēšanu. Pareizi diagnosticēts un ārstēts karpālā kanāla sindroms var palīdzēt novērst ilgtermiņa komplikācijas.
Diagnostikas metodes un pētījumi
Karpālā kanāla sindroma diagnoze sākas ar klīnisku novērtējumu. Tas var ietvert detalizētas pacienta vēstures apkopošanu un fizisko izmeklēšanu. Īpaši testi, piemēram, elektrofizioloģiskie testi, palīdz noteikt nervu spiediena pakāpi.
Fiziskā pārbaude
Ārsts novērtē fiziskās apskates laikā karpālā kanāla stenoze un nervu spiediens simptomiem. Tas pārbauda plaukstas maigumu, pietūkumu, rokas spēku un sajūtu. Šie dati palīdz noteikt sindroma smagumu un cēloņus.
Instrumentālā izpēte
Turklāt var veikt diagnostikas testus, piemēram, rentgenstaru, ultraskaņu vai magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI). Šie testi palīdz novērtēt anatomiskās izmaiņas, ko var izraisīt karpālā kanāla stenoze un nervu spiediens.
Īpaši testi
- Nervu vadīšanas pētījums (elektroneirogrāfija) – novērtē nervu vadītspēju un palīdz noteikt sindroma smagumu.
- Elektromioneirogrāfija (EMG) – analizē muskuļu darbību un palīdz noteikt, vai nav nervu bojājumu.
- Tinel tests – pārbauda, vai spiediens uz plaukstas locītavu neizraisa tirpšanu vai nejutīgumu plaukstā.
- Phalen tests – pārbauda nejutīgumu vai tirpšanu pirkstu galos, kad plaukstas locītava ir izliekta uz āru.
Šīs īpašās diagnostikas metodes ļauj veikt detalizētu novērtējumu karpālā kanāla stenoze un nervu spiediens līmenī. Izvēlieties arī piemērotāko ārstēšanas metodi.
Ārstēšanas iespējas un metodes
Pacientiem ar karpālā kanāla sindromu vai karpālā kanāla sindromu ir vairākas ārstēšanas iespējas. Izvēlētā metode ir atkarīga no simptomu nopietnības. Sākotnēji bieži tiek izmantotas konservatīvas pieejas, piemēram, dzīvesveida izmaiņas un plaukstas locītavu šinas.
Var palīdzēt arī nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un kortikosteroīdu injekcijas. Tie ir paredzēti, lai atvieglotu simptomus un palēninātu slimības gaitu.
Var būt noderīgi fizioterapijas vingrinājumi un masāža. Tie palīdz cīnīties ar neiropātiskajiem simptomiem un uzlabo mobilitāti. Ja konservatīvas metodes nedod rezultātus, var būt nepieciešama operācija.
- Dzīvesveida pielāgošana
- Plaukstas locītavas lencēm
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
- Kortikosteroīdu injekcijas
- Kineziterapijas vingrinājumi
- Masāža
Smagākos gadījumos var ieteikt operāciju. To veic, ja konservatīvā ārstēšana nedod rezultātus. Ārstēšanas plānu izstrādā ārstējošais speciālists, ņemot vērā pacienta vajadzības un slimības smagumu.
Konservatīva ārstēšana un profilakse
Karpālā kanāla sindroms ir izplatīts piedurknes trauma un nervu ietīšana. To var veiksmīgi ārstēt ar konservatīvām metodēm. Mērķis ir samazināt spiedienu uz n. vidējais nervs.
Neinvazīvas ārstēšanas metodes
- Plaukstas locītavas šinas – palīdz noturēt plaukstas locītavu neitrālā stāvoklī un samazina spiedienu uz nervu.
- Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – samazina pietūkumu un kavē iekaisuma procesus.
- Fizioterapijas vingrinājumi – stiprina plaukstu muskuļus un uzlabo kustīgumu, tādējādi samazinot nervu spiedienu.
Dzīvesveida korekcijas
Lai izvairītos no piedurknes trauma un nervu ietīšanajums jāpievērš uzmanība dzīvesveida aspektiem:
- Darba vietas ergonomika – aprīkot darba vietu, kas samazina slodzi uz plaukstas locītavu un plaukstu.
- Biežas pauzes atkārtotu kustību laikā – lai uzturētu aktīvu atpūtu.
- Plaukstas locītavu stiepšanas un nostiprināšanas vingrinājumi – regulāri veic kustības, kas samazina nervu spiedienu.
Šīs konservatīvās ārstēšanas un profilakses metodes ir svarīgs pirmais solis. Viņi palīdz pārvaldīt piedurknes trauma un nervu ietīšana. Ja simptomi saglabājas vai pasliktinās, konsultējieties ar ārstu.
Indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai
Operācija ir ieteicama, ja citas ārstēšanas metodes nav bijušas nesekmīgas. Operācijas laikā tiek atbrīvots karpālais kanāls. Tas palīdz nervam būt atslābinātam.
Šīs procedūras var veikt, izmantojot atvērtas vai endoskopiskas metodes.
Galvenās ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas ir:
- Hronisks plaukstas locītavu sāpes un hroniska rokakad konservatīvā ārstēšana nepalīdz
- Vidējā nerva bojājuma pazīmes, piemēram, tirpšana, nejutīgums vai vājums plaukstā
- Traucēta kustību un sajūtu amplitūda bez uzlabojumiem 6-12 mēnešu laikā ar konservatīviem pasākumiem
Pēc operācijas pacientiem nepieciešama rehabilitācija un fizioterapija. Tas palīdz atgūt funkciju.
Rehabilitācijas un atveseļošanās periods
Efektīva rehabilitācija ir svarīga karpālā kanāla sindroma ārstēšanas procesa sastāvdaļa. Tas ietver fizioterapiju, ergoterapiju un specializētas vingrojumu programmas. Šīs programmas palīdz pacientiem atgriezties pie normālas rokas funkcijas.
Atveseļošanās periods pēc ārstēšanas ir atkarīgs no izmantotajām metodēm. Tas var ilgt no vairākām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem.
Ir svarīgi rūpīgi ievērot ārsta un fizioterapeitu ieteikumus. Izvairieties no pārmērīgas plaukstas locītavas noslogošanas un regulāri veiciet stiprinošus vingrinājumus. Pareiza rehabilitācija ne tikai paātrina atveseļošanos, bet arī samazina karpālā kanāla sindroma atkārtošanās risku nākotnē.
Pacienti, kuri pastāvīgi piedalās rehabilitācijas programmās, bieži ātrāk atgūst roku darbību. Tas nozīmē vienmērīgāku atgriešanos pie parastajām ikdienas aktivitātēm. Un ilgtermiņa rezultāti paliek labāki.
