Lielas starojuma devas var iznīcināt šūnas, audus un orgānus un izraisīt nopietnas sekas: apdegumus, staru slimību un vēzi. Rakstā pārbaudīsim, vai pastāv droša starojuma deva, kādas var būt radiācijas sekas uz veselību un vai no tā iespējams sevi pasargāt.
Kas ir starojums un kā tas ietekmē veselību?
Radiācija ir jonizējošais starojums, ko rada radioaktīvo daļiņu sabrukšana. Cilvēks katru dienu tiek pakļauts radiācijas iedarbībai. Atkarībā no izcelsmes tās avoti tiek iedalīti dabiskajos, mākslīgajos un mākslīgajos. Dabiskā starojuma fons ieskauj cilvēku visur: augsnē, ūdenī, gaisā un pat kosmosā. Katru dienu cilvēki ieelpo gaisu vai patērē ūdeni un ēd noteiktu daudzumu radioaktīvo molekulu. Mākslīgais fona starojums galvenokārt pārstāv medicīniskā starojuma avoti: rentgena aparāti, tomogrāfi, fluorogrāfijas ierīces, radiofarmaceitiskie preparāti, ko izmanto diagnostikā un staru terapijā.
Apmēram 80% no gada starojuma devas, ko cilvēks saņem no apkārtējās vides, atlikušie 20% nāk no medicīniskām procedūrām: rentgena stariem, datortomogrāfijas utt.
Ir arī t.s cilvēka radītie starojuma avoti. Tas ietver lielu nozaru, piemēram, termoelektrostaciju (CHP) darbu. Turklāt dažreiz lielas avārijas atomelektrostacijās (AES) ir cilvēku izraisītas. Atkarībā no tā, kā, kad un cik lielā mērā starojums ietekmē cilvēku, tas var būt neitrāls, labvēlīgs vai kaitīgs. Nelielas starojuma devas, kurām cilvēks tiek pakļauts katru dienu, neietekmē veselību, savukārt lielas devas var palīdzēt izārstēt vēzi (staru terapiju), veikt dziļo audu operācijas (stereotaksiskā ķirurģija) vai, gluži pretēji, iznīcināt veselos audus. .
Faktori, kas ietekmē iespējamo radiācijas bojājumu apmēru
Jonizējošā starojuma ietekme uz ķermeni ir atkarīga no daudziem faktoriem: starojuma veida un radioaktīvo izotopu, audu jutīguma, iedarbības ilguma un dažām individuālajām īpašībām. Starojuma veids
- Alfa daļiņas ir kodoli, kas neiekļūst dziļāk par 0,1 mm (apmēram papīra loksnes biezumā). Bīstamākie nokļūst organismā tieši ar pārtiku vai ūdeni, bet nevar iekļūt no ārpuses caur ādu.
- Beta daļiņas ir augstas enerģijas elektroni, kas spēj iekļūt līdz 2 cm dziļumam. Tās ir mazāk bīstamas nekā alfa daļiņas, taču, pateicoties lielākai iespiešanās spējai, tās var iznīcināt ādas augšējo slāni un zemādas audus, izraisot nopietnus apdegumus.
- Gamma stari ir augstas enerģijas daļiņas, kas var iekļūt dziļi audos. Svina slānis tos var īslaicīgi iesprostot. Izraisa masīvu šūnu un audu iznīcināšanu. Tieši šāda veida starojums ir visbīstamākais kodolsprādzienā.
Šūnu jutība pret starojumu Kaulu smadzeņu šūnas un dzimumšūnas ir visjutīgākās pret starojuma postošo ietekmi, un muskuļi un kauli ir vismazāk jutīgi. Deva un iedarbības ilgums Liela, ātra, vienreizēja deva rada lielāku kaitējumu nekā tāda pati deva, kas lietota nedēļas vai mēneša laikā. Individuālās īpašības Radiācijas iedarbības smagums ir atkarīgs arī no vecuma un noteiktām blakusslimībām. Tādējādi bērni ir jutīgāki pret radiācijas ietekmi nekā pieaugušie. Turklāt diabēts un saistaudu slimības (reimatoīdais artrīts, sistēmiskā sarkanā vilkēde u.c.) var palielināt šūnu jutību pret radiācijas bojājumiem.
Droša starojuma deva
Radiācijas ietekmi uz cilvēkiem sauc par apstarošanu. Saņemtās devas mērīšanai tiek izmantotas dažādas vienības. Medicīnā tas parasti ir zīverts (Sv) vai milizīverts (mSv), efektīvā ekvivalentā deva, ko noteiktā laikā (parasti stundā) saņem viss organisms.
Krievijā saskaņā ar SanPiN drošu starojuma devu uzskata 1 mSv gadā, un maksimālā ir 5 mSv gadā.
Salīdzinājumam:
- Pēc sprādziena Černobiļas atomelektrostacijā radiācijas līmenis sasniedza 2-3 mSv stundā.
- Radiācijas līmenis 20 km rādiusā pēc Japānas atomelektrostacijas Fukušima-1 avārijas bija 0,161 mSv stundā.
- 2-3 stundu lidojuma laikā cilvēks saņem vidējo starojuma apstarošanu 0,02 mSv. Jūs varat saņemt tādu pašu devu, ja vienā dienā veicat divas rokas vai kājas rentgena izmeklēšanas.
Lielas starojuma devas (piemēram, vairāk nekā 50 mSv dienā) var nekavējoties iznīcināt šūnas, audus un orgānus. Šādas sekas var izjust, ja atrodaties kodolbumbas sprādziena vietas tuvumā vai avārijas laikā atomelektrostacijā.
